Pa Ceam Ar Klasiku

Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" noslēdzošajā koncertvirtenē Lielajā ģildē uzstāsies arī 2019. gadā izveidotais Trio Fabel, kurā sadarbojas klarnetiste un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniece Anna Gāgane, Briseles filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Kristaps Bergs un Vācijā dzīvojošā pianiste Linda Leine. Mūziķus jau kopš mācību laika Emīla Dārziņa mūzikas skolā vieno cieša draudzība. Būtiska loma trio repertuārā atvēlēta latviešu mūzikai, jo īpaši jaundarbiem. Šajā programmā pirmoreiz izskanēs Žanetes Spirkas darbs “Dubultlīnijas” un Andra Dzenīša “Geography of Rain”, kā arī Oskara Herliņa, Krista Auznieka un Georga Pelēča opusi. "Klasikas" studijā viesojās Anna Gāgane un Kristaps Bergs, kurus Inta Pīrāga aicināja atcerēties šī jaundarbu projekta aizsākumu jau 2020. gadā, kad pieciem latviešu komponistiem tika pasūtīti trio sastāvam veltīti opusi, noskaidroja, kāds uzdevums autoriem tika dots, vai trio mūziķi jutuši radniecību ar autoru, kas palīdzēja to iegūt. Anna u

Divos festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" koncertos izskanēs Šveicē dzīvojošās Asijas Ahmetžanovas darbi. Asija ir eksperimentālas un laikmetīgas mūzikas komponiste, kā arī pianiste ar klasisku un laikmetīgu repertuāru. Viņa dzimusi Rīgā, mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara. Studijas turpināja Tallinā un Lucernā. Pašlaik Asija dzīvo Cīrihē, strādā kā komponiste un pianiste, ir ansambļa ö! dalībniece, kā arī Lucernas Mūzikas augstskolas mācībspēks. 2023. gadā viņa saņēma "Phoenix Trabant: Biennial Composition Competition" balvu un viņas skaņdarbs orķestrim "apres le chant" pārstāvēja Šveici un  tika iekļauts ieteikto darbu sarakstā Starptautiskajā komponistu konkursā ROSTRUM. Sarunā ar Ievu Zeidmani - par jaundarbu "K-liegt", ko 10. maijā pirmatskaņos Helēna Sorokina. Par darba tapšas procesu, eksperimentiem un risku, un sadarbību ar Helēnu, par kuru Asija saka: "Viņa var visu!". Savukārt 11.maijā Lielajā ģildē pir

8. maijā pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē festivāla "Latvijas Jaunās Mūzikas dienas" otrajā vakarā, kas veltīts kolorītā meistara Viļņa Šmīdberga 80. jubilejai, uz vienas skatuves satiksies trīs enerģiskas un dziļdomīgas mākslinieces ar starptautiski plašu koncertpieredzi. Viena no viņām ir Lielās mūzikas balvas laureāte un JVLMA Pūšaminstrumentu katedras saimes vadītāja – daudzveidīgā reperturā rūdītā flautiste Ilona Meija, bet pārējās divas – jau daudzus gadus Francijā mītošā vijolniece Magdalēna Geka, stīgu kvarteta "Akilone" pirmā vijole, kura šogad kļuvusi arīdzan par kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertmeistari, un viņas uzticamā skatuves partnere, patlaban Luksemburgā dzīvojošā pianiste Iveta Cālīte, kura meistarību savulaik kaldinājusi ne vien Parīzē, bet arī Stokholmā. Ar visām trim māksliniecēm jau šobrīd tiekamies "Klasikā". Uzzinām, ka Magdalēna Geka koncertā spēlēs ne tikai vijoli, bet arī altu, un rodam atbildi uz jautājumu, kāpēc Šmīdberga kamermūziku atskaņo tik maz:

25. aprīlī Jelgavā un 26. aprīlī Rīgā izskanēs Anitras Tumševicas simfonijas "Petra" pirmatskaņojums. To programmā iekļāvis diriģents Kaspars Ādamsons un JVLMA simfoniskais orķestris, kas ar šiem koncertiem noslēgs savu sezonu. Tiekamies ar komponisti, lai uzzinātu par simfonijas tapšanu un tematisko plašumu, par Anitras vēlmi mūzikā nest gaišumu un spēku, par īpašo piegājienu, radot jaundarbu studentu orķestrim, kā arī par jaundarbu, kas top šobrīd. Simfonijas nosaukums tapis, iedvesmojoties no zīmīgas rakstu vietas Jaunajā derībā, kur atklāsme par to, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ir nosaukta par PETRU (latviskā tulkojumā – Pēteris), un uz tā pamata ir tapusi dibināta draudze. Anitra Tumševica: Pirmais iedvesmas mirklis un ideja par nosaukumu bija, lasot Jaunajā Derībā rakstu vietu par to, kā Pēteris tiek nosaukts par klinti, atklāsmi, uz kuras tiek būvēta draudze. Tas garīgais pamats man bija kā impulss Domāt tālāk un risināt filozofiski, kā tas muzikāli varētu turpināties. Atklāsme ir kaut kas liels, skaists

22. aprīlī Emīla Dārziņa koncertzālē notiks pianistes un klavierpedagoģes Sandras Jalaņeckas solokoncerts, kurā izskanēs Raimo Kangro Svīta op. 1, Volfganga Amadeja Mocarta  Rondo laminorā un 12 variācijas Sibemolmažorā, Friderika Šopēna valši laminorā un Famažorā op. 34, kā arī Jāzepa Vītola Astoņas latviešu tautasdziesmas. Sarunā -  par nesen Madridē vadītajām meistarklasēm, studentu atvērtību tajās, dažādajiem vecumiem un sagatavotības līmeņiem. Madridē notikušajā solokoncertā Sandra Jalaņecka iepazīstināja spāņu klausītājus arī ar Jāzepa Vītola mūziku, uzzinām, kādas bija viņu asociācijas to klausoties, kā arī vaicājām, cik izaicinoša ir uzstāšanās savu audzēkņu priekšā.

Vokālā grupa "Putni", kas latviešu izpildītājmūzikas vēsturē iegājusi ar oriģinālu, pārdomātu repertuāru un efektīgām, tehniski augstvērtīgām performancēm, šosezon turpina svinēt 30 gadu jubileju un aicina uz koncertu "Hildegarde. Spēka dziesmas", kas šoreiz tapusi kopā ar leģendārās grupas "Iļģi" solisti un tautas muzikālo tradīciju zinātāju Ilgu Reiznieci. Jaunā programma jau atskaņota 9. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēl viens atskaņojums vēl priekšā: tas notiks otrdien, 16. aprīlī, plkst.19.00 Liepājas Lutera baznīcā. Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite.  Bet jau šobrīd "Klasikas" studijā tiekamies ar vokālās grupas "Putni" vadītāju Antru Dreģi un Ilgu Reiznieci.  Sarunas ievadā Antra Dreģe atgādina par Bingenes Hildegardes daudzslāņainās personības spēku, kas ir iemesls vokālās grupas "Putni" daudzu gadu ciešai saiknei ar šo leģendāro viduslaiku autori. Tikām Ilga Reizniece vedina atcerēties latviešu folkloras senumu un min piemērus, kas uz to norāda. Tiek runāts

Aprīlī, Latvijas Nacionālās kultūras centra rīkoti, izskanēs trīs kokļu mūzikas koncerti “Pavasara vakarā” - 13. aprīlī kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, 14. aprīlī Mežaparka Lielās estrādes “Kokaru zālē” un 19. aprīlī Valmieras Kultūras centrā. Katram koncertam būs īpaši gatavota programma, bet kopīgais koncertcikla mērķis ir atskatīties uz aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem un iezīmēt pirmos soļus kokļu mūzikas repertuāra plānošanā nākamajiem Svētkiem.  Sestdien kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” muzicēs 20 koklētāju ansambļi no Aizkraukles, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Mārupes novada ar 130 dalībniekiem. Koncertam ar atslēgas vārdu "Brīvība" mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Valda Bagāta. Sarunā uzzinām, ar ko izskaidrojama lielā koklētāju aktivitāte šajā pavasarī, kāda ir programmas ideja. Valda atsaucas uz kokļu mūzikas zelta pērlēm, ieskicē mācīšanās gaitu, zemūdens akmeņus un dod padomu, kā netērēt lieki laiku. Noslēgumā - arī izskan lepnums par saviem audzēkņiem un stāsts par sadarbību ar ko

12. aprīlī plkst. 19 koncertzālē un kultūrtelpā Collegium Musicum Riga, kas atrodas Vaļņu ielā 9-3, skanēs senās mūzikas koncerts "Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā". Tā būs lieliska iespēja dzirdēt seno mūziku  līdzīgu tai, kāda tā bijusi vairāku gadsimtu pagātnē Frīdriha Lielā galmā. Programmā izskanēs Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā, J.J.Kvanca, K.Šafrāta, K.F.E.Baha un G.Tēlemaņa skaņdarbi. Koncertā muzicēs traversflautiste Aija Dimza, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijā, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī papildinājusi zināšanas un prasmes Vičencas un Bolcāno konservatorijās Itālijā pie vadošajiem Itālijas profesoriem. Paralēli koncertdarbībai Aija nodarbojas arī ar pētniecību un jaunās paaudzes izglītošanu gan mūzikas, gan mūzikas menedžmenta jautājumos. Līdzās traversflautas skaņām būs arī klavesīns, kuru pārvalda talantīgs jaunais mūziķis - Mihails Pranovičs. Tieši viņš jau drīzumā vedīs Latvijas vārdu uz Royal Academy of music, Londonā, kur turpinās spodrināt savas prasmes, lai dr

"Klasikā" iztaujājam diriģentu Normundu Šnē: runājam gan par Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga nule kā aizvadītajiem koncertiem Vīnē, gan par 11. aprīlī pulksten 19 koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāmo koncertu, kas izskanēs koncertsērijā "Simfonija TUVĀK" . Šajā koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus iepazīties ar Roberta Šūmaņa Trešo simfoniju, kas pazīstama ar nosaukumu Reinzemes simfonija, un ir komponista pēdējā sarakstītā simfonija. Pie Liepājas simfoniķu diriģenta pults stāsies Normunds Šnē. Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK" sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu arī ar diriģentu Normundu Šnē.

6. aprīlī Rundāles pils Baltajā zālē ar baroka mūzikas programmu uzstāsies Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistares Līgas Baltābolas vadītais stīgu instrumentu ansamblis un klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Žana Marijas Leklēra, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi darbus kopā ar Līgu atskaņos vijolnieki Zane un Jānis Baltāboli, Baiba Lasmane, altiste Annija Elizabete Meija un čelliste Dina Puķīte. Par senajām kamermuzic­ēšanas tradīcijām Liepājas Simfoniskajā orķestrī, par liepājniekiem īpašo Rundāles pili, mīlestību pret baroka mūziku un par programmā iekļautajām kompozīcijām Līgu Baltābolu izvaicā Dina Dūdiņa-Kurmiņa. Līga Baltābola: Mēs varam būt ļoti laimīgi, jo orķestris ļoti palīdz un visādā veidā atbalsta mūziķu iesaistīšanos kamermūzikas programmās. Jau tad, kad atnācu uz orķestri 2009. gadā, bija iespēja pieteikties dažādiem projektiem un iesniegt konkursiem savas programmas. Toreiz vairāk muzicējām Liepājas stīgu kvarteta sastāvā, un galvenā vieta, kur notika šie koncerti, bija Balvu mu

2. aprīlī pulksten 18 Ventspils Pārventas bibliotēkā un 3. aprīlī pulksten 18.00 Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē izskanēs enerģiska, spoža un aizraujoša kamermūzikas programma "Amerikas skices". Par to parūpējies kameransamblis HAI, kurā apvienojušies izcili kamermūziķi — flautiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesore Ilona Meija, pianiste, JVLMA kameransambļu un klavierpavadījuma katedras asociētā profesore Herta Hansena un saksofonists, JVLMA, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas apvienotās profesionālās doktorantūras students Aigars Raumanis. Visi trīs mūziķi ieguvuši augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā — Lielo mūzikas balvu. Un ar visiem trim māksliniekiem tiekamies "Klasikas" studijā. Trio HAI īpaši šiem koncertiem piemeklējis daudzveidīgu amerikāņu komponistu mūziku. Lovela Lībermana (Lowell Lieberman) 2022. gadā radītais Trio flautai, saksofonam un klavierēm Latvijā vēl nav skanējis, tajā klausītājiem atklāsies komponista ritma iz

Lielās piektdienas koncertā 29. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā programmas centrā būs divu nozīmīgu garīgās mūzikas komponistu vārdi. Skanēs šī gada jubilāra Riharda Dubras mūzika "Adagio appassionato", sacerēta pūtēju orķestrim, un komponista oriģinālmūzika "Lux aeterna" saksofonu kvartetam. Latvijas pirmatskaņojumā skanēs arī Deivida Maslanka “Koncerts saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim”, kas pasaulē novērtēts kā mūzikas darbs, kas atspoguļo lielu emocionālo un garīgo intensitāti. Šo mūziku līdzās Orķestrim “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos Rīgas Saksofonu kvartets. Studijā tiekamies ar diriģentu Valdi Butānu un saksofonistu Aigaru Raumani, runājot par to, ka Riharda Dubras "Lux aeterna" Rīgas Saksofonu kvartets savā repertuārā iekļāva jau pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, par to, ko no pūšaminstrumentālistiem prasa komponista vijīgās un garās melodijas, par poļu izcelsmes amerikāņu komponista Deivida Maslankas "Koncerta saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim" nonākšanu līdz Latvijai, ned

Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā 21. marta koncertā "Lielā dzintara" Jurgelaiša zālē klaviermūzikas cienītāji varēs piedzīvot izsmalcinātu ceļojumu laikā un klausīties Friderika Šopēna, Sergeja Prokofjeva, Jozefa Haidna un Filipa Glāsa mūziku, ko atskaņos pianiste Aurēlija Šimkus. Ar Aurēliju Šimkus tiekamies Klasikas studijā, pārrunājot koncertus Vācijā un turpmākos viņas radošos plānus, par atkalatgriešanos Liepājā un netipisko programmas izvēli, par studijām Itālijā un Latvijā, kā arī par gaidām, kādas rodas pirms jaunu skaņdarbu apgūšanas. "Man pašai tā brīnišķīgā un maģiskā sajūtas rodas tad, kad pašā centrā ir mūzika, kad mūzika uzplaukst pati par sevi, ka mēs visi tajā piedalāmies, un tas var notikt tikai konkrētajā brīdī," viņa saka.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) festivāla "deciBels" koncertā "Alphabetum" 20. martā akadēmijas Lielajā zālē uzmanības centrā būs 14 kora diriģēšanas un 14 kompozīcijas studentu sadarbības rezultāts – 14 jaundarbu atskaņojums, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris. Klasikas studijā izvaicājam komponistu Kristu Auznieku, JVLMA asociēto profesoru. „Pirmkārt, gribu norādīt, ka Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļa ir ārkārtīgi konkurētspējīga. Mūsu studenti ir tikuši gan Sibēliusa Akadēmijā, gan Hāgas Karaliskajā konservatorijā, Amsterdamas Konservatorijā un citās vietās savu nopelnu dēļ. Tur lomu spēlē gan laiks, gan vieta ar to, ka mūsu nodaļa ir ārkārtīgi daudzveidīga – mums ir septiņi pasniedzēji, katrs ar savu diezgan unikālu rokrakstu, kas nāk no dažādām pasaules vietām un mums ir ļoti liela paaudžu atšķirība. Man šķiet, no jaunākā līdz vecākajam varētu būt 40 gadu starpība – tā ir ļoti laba pazīme.” Krists Auznieks norāda, ka šī dažādība un daudzveidība bagātina katru vietu,

Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu 23. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" noslēgs Džuzepes Verdi Rekviēms. Pie LSO diriģenta pults būs Atvars Lakstīgala, dziedās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti būd poļu soprāns Joanna Zavartko, slovēniešu mecosoprāns Monika Bohineca, ukraiņu tenors Oleksandrs Čuvpilo un Latvijas Nacionālās operas bass Rihards Mačanovskis. Atvars Lakstīgala Verdi Rekviēmu pirmo reizi diriģēja savu diriģenta gaitu sākumā 2011. gadā Liepājas Latviešu biedrības namā. Runājām, kā mainījies viņa skatījums uz šo hrestomātisko opusu, cik daudz tā lasījumu ietekmējis nesenais brauciens uz Ukrainu un tur pieredzētais. Vēl arī par dažādas valstis pārstāvošo solistu kvartetu un atgādinām arī par Rekviēma tapšanas un atskaņošanas vēsturi. Atvars Lakstīgala: "2011. gadā es biju tiešām ļoti, ļoti jauns, un toreiz daudzi teica, ka tā ir arī liela uzdrīkstēšanās. Pieredze kā profesionālam diriģentam bija mazliet vairāk par gadu. Tā bija mana personīgā ambīcija, ļoti vēlējos šo